Международные Финансовые Институты

rights), saska?? ar sist?misk?s p?rveides programmu divus aiz??mumus, katru

par 22,875 miljoniem SDR, v?l divas da?as no n?kam? aizdevuma saska?? ar

rezerves vieno?anos - kop? 9,15 miljonus SDR. T?tad pavisam SVF Latvijai

aizdevis 109,8 miljonus SDR, kas ir aptuveni 160 miljoni USD.

Kop?jie Latvijas ?r?jie par?di 1994. gada august? sasniedza kritisku

summu - vair?k par 300 miljoniem USD. 1994. gada august? LB prezidents E.

Rep?e ?o l?meni sal?dzin?jum? ar nacion?lo produktu uzskat?ja par b?stamu,

bet finansu ministrs U. Osis par pie?emamu.

Starptautisk? Att?st?bas asoci?cija (International Development

Association /IDA/), kas ir saist?ta ar PB, tika izveidota 1960. gad?. T?s

uzdevums ir g?d?t fondus att?st?bas projektiem uz koncesiju noteikumu

pamata tr?c?g?kaj?m ANU dal?bvalst?m, kuru nacion?lais ien?kums uz vienu

iedz?vot?ju bija zem 610 USD, p?c atvieglotiem noteikumiem. Juridiski un

finansi?li IDA no Pasaules Bankas ir atdal?ta, ta?u to p?rvalda vienas un

t?s pa?as personas. Kred?ti, kurus izsniedz IDA, ir konvert?jam?s val?t?s,

un tie veidojas no Pasaules Bankas pe??as summ?m. ?ie kred?ti tiek

izsniegti bez procentiem ar labv?l?gu termi?u pagarin??anu (grace periode)

l?dz desmit gadiem un 35 - 40 gadu nomaksas termi?u (maturity).

1992. finansu gad? IDA izsniedza kred?tus par 6 549 miljoniem USD 49

valst?m.

1992. gad? Latvija k?uva par IDA locekli.

IDA p?rvalda t? pati administr?cija, kas p?rvalda Pasaules Banku. Ar?

adrese ir t? pati Va?ington? un ?ujork?.

Starptautisk? Finansu korpor?cija (International Finance Corporation

/IFC/), kas ar? ir saist?ta ar IBRD, rad?ta 1956. gad?. T? ir daudzpus?ja

att?st?bas instit?cija, kas sekm? ekonomisko att?st?bu ANO dal?bvalst?s -

jaunatt?st?bas zem?s, atbalstot invest?cijas priv?taj? sektor?, sekm?jot

viet?jo kapit?la tirgu att?st?bu un stimul?jot starptautisko priv?t? tie?o

aizdevumu kapit?la pl?smu bez vald?bas garantij?m. 1992. gad? taj? bija 146

dal?bvalstis.

IFC organiz? padomdev?jus vald?b?m. 1992. fisk?laj? gad? ar IFC

dal?bvalstu finansi?lo atbalstu lika novad?ti 3 300 miljoni USD 167

projektiem 51 valst?, no t? 1 200 miljoni kred?tos, 375 miljoni akcij?s un

251 miljons garantij?s. Visi IFC kred?ti tika izsniegti p?c tirgus likm?m.

IFC adrese ir t?da pati k? Pasaules Bankai. Tai ir ar? ofiss ?ujork?

pie ANO.

Starptautisk?s finansu instit?cijas var b?t izveidotas ar? k? univers?las

organiz?cijas ANO ietvaros, k? augst?k min?t?s. re?ion?las vai

kontinent?las starptautisk?s organiz?cijas. Pirmo piem?rs ir Rietum?frikas

att?st?bas banka (West African Development Bank /BOAD/) un Austrum?frikas

Att?st?bas banka (East African Development Bank /EADB/), un Zieme?u

invest?ciju banka (Nordlc Investment Bank /NIB/). Otro piem?rs ir Eiropas

Invest?ciju banka (European Investment Bank /EIB/), Eiropas Rekonstrukcijas

un att?st?bas banka (European Bank for Reconstruction and Development

/EBRD/), ?frikas Att?st?bas banka (African Development Bank /AfDB/), ?zijas

Att?st?bas banka (AsDB) un Vidusamerikas Att?st?bas banka (Inter-American

Development Bank /IADB/).

Vairums min?to banku piedal?s ar? citu daudzpus?jo finansu instit?ciju

darb?. Piem?ram, Zieme?valstis tas ir Zieme?u Att?st?bas fonds (Nordic

Development Fund /NFD/ un Zieme?u Vides finansu korpor?cija (Nordic

Environment Finance Corporation /NEFCO/).

L?gumiem ar daudzpus?j?m starptautiskaj?m kred?ta instit?cij?m

sal?dzin?jum? ar nacion?lajiem kred?ta l?gumiem vienm?r ir priorit?rs

raksturs, un pirmos parasti uzskata par kreditoriem, kuriem ir

priek?roc?bas (preferred Creditors) aizdoto summu atmaks??an? gad?jum?, ja

uz par?du piedzi?anu pretend? vair?ki kreditori. ?o kreditoru izsl?g?ana no

t.s. Par?zes kluba, kas aptver vald?bu vai vald?bu instit?ciju kreditorus,

un Londonas kluba (abi klubi aptver komercbanku kreditorus) nebalst?s uz

at??ir?b?m ?o instit?ciju status? starptautiskaj?s ties?b?s sal?dzin?jum?

ar vi?u statusu valstu iek??j?s ties?b?s (municipal law) jaut?jum? par

par?du nomaksas priorit?ti bankrota gad?jum?. Lieta t?, ka nav nek?das

normat?v?s b?zes, kas reglament?tu suver?nu valstu bankrotu. No otras

puses, ?o starptautisko kred?ta instit?ciju dal?bvalstis parasti nodro?ina

savu ieguld?jumu imunit?ti pret jebkuru moratoriju vai arestu. Parastos

apst?k?os ?is statuss netiek apdraud?ts.

Past?v ar? tendence iztur?ties pret ?im daudzpus?j?m

(multlnational) kred?ta instit?cij?m k? pret virsnacion?liem

(supernational) veidojumiem. Ta?u praks? nek?das "virsnacion?las" varas p?r

dal?bvalst?m ?im instit?cij?m nav, neskatoties uz to, ka dal?bvalstis

da??ji dele??ju?as t?m savu suverenit?ti. ?aj? sakar?, piem?ram, Somijas

Likuma par Zieme?u Invest?ciju bankas atz??anu (Finnish Bill on Approval of

Nordic Investment Bank /18108/75/) skaidrojo?aj? pazi?ojum? (explanatory

statement) noteikts, ka "bankai nav dotas nek?das pilnvaras, kas ierobe?otu

t?s dal?bvalstu suverenit?ti, tai t?pat nav ties?bu r?koties t?, lai

publisko starptautisko ties?bu ietvaros uzliktu dal?bvalst?m oblig?tas

saist?bas. Dal?bvalstu tiesisk? atbild?ba par bankas oper?cij?m ierobe?ojas

valstu parakst?t? kapit?la ietvaros (is limited to their subscription to

capital) ".

Zieme?u Invest?ciju banka izveidota 1975. gad? uz piecu zieme?valstu

l?guma un stat?tu pamata, kas izstr?d?ti vis?s piec?s valod?s, katrs no

tekstiem ir autentisks un ar vien?du sp?ku. Viens no bankas m?r?iem -

"sekm?t zieme?valstu intereses" -, k? redzam, izteikts visai nenoteikt?

form?. Ta?u t?l?k intereses tiek preciz?tas k? pas?kumi, kas nes labumu

vismaz div?m zieme?valst?m. ?is bija ar? viens no noteikumiem jebkura

projekta finans??anai. NIB ?patn?ba ir t?, ka t?s l?gum? un stat?tos

neiz??irtus jaut?jumus var nodot Zieme?valstu Ministru Padomes izlem?anai,

kurai ir ar? ties?bas papildin?t NIB stat?tus, k? tas noteikts l?guma 2.

pant?. Ta?u ??dos gad?jumos Ministru Padomes l?mumus var pie?emt tikai

vienbals?gi.

Str?du iz??ir?anai speci?la tiesa nav noteikta. Tos izskata ANO

Starptautisk? tiesa.

P?c NIB l?guma 1. panta bankai ir pilnas juridiskas personas ties?bas (full

juridical personality), kas noz?m? ties?bas sl?gt l?gumus, ieg?t un

atsavin?t kustamo un nekustamo ?pa?umu, un ierosin?t lietu ties?. ??das

ties?bas pieder ar? Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas bankai saska?? ar

t?s l?guma 45. pantu un Starptautiskajai Finansu korpor?cijai ar tas l?guma

VI pantu. Ar? tre?o valstu tiesu pien?kums ir atz?t ?o starptautisko

juridisko personu statusu.

NIB stat?tos juridisk?s personas statusa ties?bsp?ja ir raksturota k? sp?ja

aiz?emties un aizdot naudu, k? ar? dot kred?tu garantijas.

NIB l?guma 5. pants noteic ?is bankas imunit?ti pret atsevi??iem l?guma

dal?bvalstu banku un tirdzniec?bas likumiem. No otras puses, taj? pa??

pant? ir noteikts, ka dal?bvalstis NIB ieg?s ar? t?das pa?as ties?bas k?

katras dal?bvalsts juridisk?s personas - bankas.

Ta?u uz NIB, piem?ram, Somij? joproj?m attiecina 29.6.1976. likuma 34.a

paragr?fa noteikumus, ka v?rtspap?riem, kas tiek izlaisti Somijas tirgum,

NIB b?s nepiecie?ams ieg?t Somijas Valsts padomes (Finnish State

Council) at?auju, jo saska?? ar VP 13.12. 1985. gada r?kojumu Nr. 955 NIB

tiek uzskat?ta par ?rvalstu organiz?ciju.

Tom?r saska?? ar NIB l?guma 5. panta 2. d. noteikts, ka uz ?o banku

neattiecina dal?bvalstu maks?jumu ierobe?ojumus (exempt) un kred?ta

politikas pas?kumus, kas jebkur? veid? apdraud bankas saist?bu izpildi.

Pant? 3. d. noteikts, ka NIB kapit?ls un t?s pe??a netiek aplikti ar tie?o

nodokli, bet 4. d. - ka t?s kred?ta l?gumi nav apliekami ar z?moga vai citu

nodokli.

Ar? Zieme?u Att?st?bas fonda (Nordic Development Fund /NDF/) l?gums paredz,

ka t? ?pa?ums un pe??a nav apliekami ar nodokli. Ta?u, t? k? bank?s str?d?

personas, kas g?st labumu no zieme?valstu soci?l?s nodro?in??anas sist?mas,

NIB ir dots pien?kums iekas?t no saviem str?d?jo?ajiem attiec?gos nodok?us

un nodevas.

NIB l?guma D?nijas ratifik?cijas akt? ?is jaut?jums izlemts, deklar?jot, ka

l?gums nedod NIB person?lam nek?das ties?bas uz imunit?ti pret viet?jo

nodok?u likumdo?anu. Pa?? NIB l?gum? par bankas person?la imunit?ti nekas

nav teikts. NIB l?guma Zviedrijas ratifik?cijas akt? noteikts v?l prec?z?k,

ka "cit?di l?gums nesatur nek?dus noteikumus par imunit?ti vai privil??ij?m

bankai, t?s person?lam vai cit?m amatperson?m (officers)".

No otras puses, ja ar? person?lam b?tu noteikta k?da imunit?te, t? saska??

ar visp?rpie?emto starptautisko ties?bu principu netiktu attiecin?ta uz

person?lu no savu pilso?u vidus.

Pasaules komercbanku elites virsotn? ir Jap?nas bankas. P?c akt?vu lieluma

1991. gad? pirmaj? divdesmitnieka Jap?nai pieder 11 bankas, bet pirmaj?

desmitniek? 8. P?c akt?viem miljonos dol?ru t?s ir:

Dai-lchi Kangyo Bank - 446 881,4; Sumimoto Bank - 428 226, 6; Sakura Bank -

421 455,0; Fuji Bank - 420 059,5; Sanwa Bank - 412 788,9;

Mltsubishi Bank -401 3327,8; Norinchukin Bank - 307 741,8 - visas Jap?n?;

Credit Agricole- 307 203,5; Credit Lyonnais -306 334,9 - abas Francij?;

Industrial Bank of Japan - 303 214,9. Vienpadsmit? p?c akt?vu lieluma ir

Deutsche Bank - 288 879,4. ?etrpadsmit? ir britu Barclays - 251 052,7:

un tikai divdesmit? ir ASV Citicorp - 216 922. Pat piecdesmit?s pasaules

liel?k?s komercbankas, kas ar? pieder Jap?nai, akt?vi p?rsniedz 100

miljardus USD.

P?c ?o banku akt?viem, sakar? ar neseno diskusiju, vai ?rzemniekiem var vai

nevar at?aut br?vi pirkt zemi un nekustamo ?pa?umu Latvij?, ?oti labi var

redz?t, ka jebkura no pasaules elites komercbank?m var bez p?l?m nopirkt

visu m?su republikas zemi kop? ar visu uz t?s eso?o nekustamo un kustamo

?pa?umu.

3. Starptautisk? ekonomisk? pal?dz?ba, starptautisk?s finansu un

invest?ciju pl?smas.

Att?st?to valstu pal?dz?bas programmu ?steno?anai ANO ietvaros

jaunatt?st?bas un tranz?ta ekonomikas zem?s izveidota ?pa?a instit?cija -

ANO Att?st?bas programma (UN Development Programme /UNDP/).

P?c ekspertu dom?m, l?dz tre?da?ai no ?is pal?dz?bas nereti non?k nevis

?stajam adres?tam, bet gan organiz?t?s noziedz?bas rok?s.

ANO eksperti uzskata, ka donoru valst?m starptautisk?s pal?dz?bas pl?sma

jaunatt?st?bas un postkomunisma zem?m j?virza ??dos sektoros:

a) pla?ai sektor?lai sadarb?bai, r?pniec?bas un lauksaimniec?bas

ra?ojo?ajos sektorus, tirdzniec?bas, transporta un komunik?ciju sekm??anai;

b) uz??mumu att?st?bai un priv?t? sektora sekm??anai, sabiedrisk? un

priv?t? sektora savstarp?jai sadarb?bai;

c) kooper?cijai noteiktu sabiedrisko labumu un pakalpojumu snieg?an?

(izgl?t?ba, p?tniec?ba, infrastrukt?ra, vide);

d) tirdzniec?bas sadarb?bas projektiem no liber?l?s tirdzniec?bas zon?m

l?dz muitas ?nij?m un koptirgiem (common markets).

Nav ?aubu, ka tie?i ??dai j?b?t ar? Latvijas tautsaimniec?bas atvese?o?anas

priorit??u sec?bai, ta?u abas pirm?s p?catmodas vald?bas r?koju??s pret?ji.

Ar?j? pal?dz?ba tranz?ta vai postkomunisma valstu tautsaimniec?bai

(transition economies/TE/), pie kur?m pieder ar? Latvija, tiek organiz?ta

ar da??du pas?kumu pal?dz?bu. P?c ANO Ekonomikas komisijas Eiropai /EKE/

(Economic Commission for Europe /ECE/) datiem, past?v briesmas, ka ar sav?m

probl?m?m -ieilgu?o ekonomikas lejupsl?di un 11 % bezdarbu Eiropas

Savien?bas valstis - p?r?k aiz?emtie Rietumi var nepietiekami efekt?vi

atbild?t uz austrumvalstu vajadz?b?m. Ta?u postkomunisma valstu neveiksme

tautsaimniec?bas p?rk?rto?an? palielin?s politisk?s nestabilit?tes draudus

Eirop?.

Tranz?ta ekonomiku (TE) p?rk?rto?anas procesu stipri ietekme tas, ka

komerci?lie un pat ofici?lie kreditori un investori joproj?m izturas

uzman?gi pret ieguld?jumiem ?aj?s valstis. ?oti nedaudzas TE valstis ieg?st

priv?to finans?jumu no Rietumiem. T?p?c ?? monogr?fija var?s dot zin?mu

izskaidrojumu, k?p?c tas t? notiek un ka invest?ciju pl?smu piesaist?t.

Un t? viens no investoru attur?bas galvenajiem iemesliem ir jau eso?ie

lielie da?u Austrumeiropas valstu par?di. T?p?c vair?k?m no ?im valst?m

vairs nav pieejami Rietumu komercbanku kred?ti, iz?emot atsevi??us

tirdzniec?bas kred?tus.

Ung?rija un ?ehija diversific?ju?as savu kred?tu ?em?anu oblig?ciju tirg?,

un m?rena tie?o ?rvalstu invest?ciju (T?I) piepl?de tur turpin?s. Cit?s

valstis pa?i uz??mumi ieman?ju?ies dab?t komerckred?tus Rietumos.

P?c EKE dom?m, vairums TE valstu ?rvalstu val?tas rezervju veido?an? un

importa spr?dzienveida att?st?b? ?rpus iesp?j?m, k?das var?tu pie?aut to

pel?a no eksporta, ir piln?gi atkar?gas no starptautisku finansu

instit?ciju fondu aizdevumiem. Ar? Latvijas prakse r?da, ka vairums

starptautisko instit?ciju kred?tu paties?ba iepl?st nevis ra?ojo?aj?, bet

gan importa tirdzniec?bas un spekulat?vaj? sf?r?.

Tom?r neb?t ne visas nu ?im valst?m ir sp?ju?as ieg?t Starptautisk? Val?tas

fonda uztic?bu un kred?tus. 1993. g. novembri tikai 12 no 26 tranz?ta

ekonomikas valst?m izdevies nosl?gt finansu l?gumus ar SVF, bet tikai 7 no

t?m, laj? skait? Latvijai, izdevies ar SVF nosl?gt pal?dz?bas l?gumus

(stand-by agreements, arrangements), saska?? ar kuriem t?s no SVF var

aiz?emties kapit?lu noteikta limita ietvaros.

Vislab?k? situ?cija ir ?ehij?, kas bud?eta p?rpalikuma iespaid? ieguvusi

lielu kapit?la piepl?di. L?dz ar to varam secin?t, kam?r Latvijas ra?ojo??

sf?ra praktiski ir sagr?ves st?vokli un valsti ir liels bud?eta defic?ts,

k? vairum? tranz?ta ekonomikas valstu, uz kur?m invest?ciju pl?smas ir

ierobe?otas, m?su republik? uz liel?m tie?o ?rvalstu invest?ciju (T?I)

pl?sm?m nav ko cer?t.

Absol?t? vairum? TE valstu, k? atz?st EKE, att?st?bas tempi ir piln?gi

atkar?gi no ?rvalstu invest?ciju, kred?tu, tehnolo?ijas un know-how

iepl?des. Ta?u to pl?sma atkar?ga ar? no katras valsts kred?tsp?jas

(creditworthiness), kas vairum? TE valstu ir sam?r? zema.

?aj? sakar? T?I un portfe?u invest?cij?m, par t?m tuv?k run?sim v?l?k, ir

priek?roc?bas t?p?c, ka t?s neb?t ne oblig?ti pieprasa saist?bas kred?tu

apkalpo?anai (servicing).

Liel?kie kred?tu ??m?ji TE valstis ir ?ehija un Ung?rija. ?ehija ieguva

kred?tus Eirotirg? (Euromarket credit), izmetot eirodol?ru tirgu

(.Eurodollar market) oblig?cijas par 375 miljoniem dol?ru, k? rezult?ta

tika ieg?ts 35 miljardu j?nu kred?ts.

Ung?rija diversific?ja savus 1993. gada kred?tus starp Austrijas ?ili?iem,

?veices frankiem, j?n?m un ASV dol?riem.

Kopuz??mumu un T?I statistika TE valstis 1990.-1993. gad? miljonos USD

|Valsts |Kopuz??mumos |Neto TAI |Uz |

| | | |iedziv.|

| |1992 |1993 |199|1991 |1992 |1993 |1993 | |

| | | |0 | | | | | |

|?ehija |3120 |3700 | | |983 |600 |455 |70 |

|Slov?kija|2875 |3948 | | |71 |35 |90 |70 |

|Ung?rija |13 218 |15 311 |311|1 459 |1 471|641 |566 |110 |

|Rum?nija |20 684 |26 249 |18 |37 |73 |41 |27 |2 |

|Igaunija |2662 |4052 | | |58 |18 |61 |78 |

|Latvija |2612 |2700 | | | | | | |

|Lietuva |2000 |2700 | | | | | | |

|Krievija |3252 |5249 | |100 |800 | |375 |7 |

?emot v?ra TE valstu ierobe?oto iesp?ju ieg?t priv?tos Rietumu kred?tus,

p?c EKE dom?m, ?o valstu att?st?ba tuv?kaj? p?rskat?maj? n?kotn? liel? m?r?

b?s atkar?ga no starptautisko kred?ta instit?ciju - SVF, Pasaules Bankas,

Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?tas bankas - un att?st?to valstu

divpus?ji garant?tajiem kred?tiem (official funding), kurus TE valstis

izmanto v?l sam?r? maz. Tom?r biju??s PSRS par?di 1992. gad? izauga par

aptuveni 8 miljardiem USD.

Sam?r? mazie komerckred?tu aizdevumi TE valst?m izskaidrojami ar to, ka

Rietumu apdro?in??anas sabiedr?bas tos nelabpr?t, ierobe?oti (restrictive)

un d?rgi apdro?ina. T? viet? pieaug starptautisko kred?ta instit?ciju

aizdevumu pl?sma.

Starptautisko kred?ta instit?ciju aizdevumi Austrumeiropai 1991. 1993. gad?

miljonos USD

|Bankas/gadi |1991 |1992 |1993 |

|Starptautisk? |1 274 |1 148 |544 |

|Rekonstrukcijas un | | | |

|att?st?bas banka | | | |

|Eiropas Invest?ciju |30 |143 123 |120 |

|banka Eiropas | | | |

|Rekonstrukcijas un | | | |

|att?st?bas banka | | | |

|Starptautiskais |3716 1 166 |836 |40 |

|Val?tas fonds G-24 | | | |

|Kop? |6 184 |35 118 |939 |

No SVF ne visas no TE dal?bvalst?m ir iz??mu?as visu savu kred?ta

limitu.

No Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas bankas 1/3 kred?tu garant?ti

telekomunik?ciju sektoram. T?l?k seko kred?ti ra?ojo?ajai sf?rai un tad

ener??tikai.

Eiropas Invest?ciju bankas (E1B) kred?ti visvair?k izmantoti

"glob?liem" projektiem, kas sadal?ti viet?j?m bank?m, mazajiem un vid?jiem

uz??mumiem, ra?ojo?ajai sf?rai, t?rismam un citiem pakalpojumu veidiem,

ener?ijas taup??anai, vides aizsardz?bai, telekomunik?cij?m,

transportam, ce?iem un ener??tikai. EIB 1993. gad? bija ties?bas aizdot

Austrumeiropai l?dz 3 miljardiem ECU, koncentr?joties uz kapit?la

invest?cij?m infrastrukt?ras projektos un tirdzniec?bas un ra?ojo??s sf?ras

att?st?bu.

Pasaules Bankas kred?ti TE valst?m s?k?s 1993. gad?, un no tiem 2/3

izdal?tas Austrumeiropai. Kop? PB aizdevusi 18 valst?m. Starptautiskajai

Rekonstrukcijas un att?st?bas bankai pieder

priorit?te visu kreditoru vid? kred?tu atmaks??an? (waiver of the negative

pledge rule).

Kop?j?s finansu pl?smas uz TE valst?m p?d?jos gados sasniegu?as 18-22

miljardus USD. Tom?r no vis?m ?im valst?m nov?rota liela nacion?lajai

ekonomikai nepiecie?amo cieto val?tu kapit?la b?g?ana (capital flight). T?

EKE l??, ka tikai no Krievijas 1992. gad? aizb?ga 6 miljardi USD, bet tikai

1993. gada pirmaj? pus? jau 5 miljardi USD. 1994. gad? Krievij? p?c

It?lijas un Francijas piem?ra ieviesta finansu kontrole kapit?la b?g?anas

un kr?p?anas nov?r?anai ?aj? jom?. Tur tiks ieviesta savstarp?ji atdal?ta

eksporta, banku un muitas uzskaites sist?ma. Turpm?k Krievijas pre?u

eksport?t?jiem j?repatri? visa pe??a. Latvij? t?du pas?kumu nav, ne

Godma?a, ne Birkava vald?ba tos nepl?noja.

TE valstu attiec?bas ar Londonas un Par?zes komercbanku klubiem. Polija

piln?gi p?rtrauca apkalpot savus ?r?jos par?dus 1980. gad?. Neskatoties uz

l?gumu ar Par?zes klubu 1991. gad?. komercbankas no Polijas kredit??anas

izvair?s. Vieno?an?s ar SVF 1993. gad? atv?ra ce?u l?gumam ar Londonas

kluba banku kreditoriem. Polija sarun?s ar Par?zes klubu mekl? priv?t?

sektor? par?da atlai?anu par 50%, ta?u bankas negrib par?du samazin?t

vair?k k? par 28-35%.

Bulg?rija pasludin?ja par?du nomaksas moratoriju 1990. gad?, nosl?dzot

divus par?du atlik?anas l?gumus ar Par?zes klubu. 1992. gad? t? s?ka

apspriest par?da izk?rtojuma l?gumu ar Londonas klubu, kas tur 9-10

miljardus USD Bulg?rijas kred?tu. Ar SVF apspriesta 0,3-0,4 miljardu par?da

atlik?ana.

L?dz?g? situ?cij? ir Krievija, kas atzinusi atbild?bu par PSRS

par?diem.

Ofici?l? pal?dz?ba. Pirms da?iem gadiem Rietumvalstis vienoj?s par finansu

pal?dz?bas snieg?anu TE Austrumeiropas valst?m nol?k? aizvietot

komerckred?tu ierobe?oto pieejam?bu. T? ar G-24 starpniec?bu ??m valst?m

tika novad?ti kred?ti 51 miljarda USD apjom?, galvenok?rt grantu un

koncesiju aizdevumu veid?. "3 miljardi no G-24 kred?tiem izdal?ti biju??s

PSRS valst?m, Baltijas valstis ieskaitot. ?aj? summ? ieskait?ta ar? nauda

d?van?m un p?rtikai ?rk?rt?jai pal?dz?bai.

6,9 miljardi USD kred?ti 1991. gad? vis?m TE valst?m, sal?dzinot ar 61,5

miljardiem jaunatt?st?bas zem?m, protams, nebija daudz.

Neskatoties uz to, ka 50-60% no invest?ciju projektiem TE zem?s garant?

daudznacion?l?s att?st?bas bankas, p?c EKE dom?m, bilance tom?r j?savelk,

balstoties uz pa?m?ju resursiem.

Eiropas Savien?ba (ES) uzskata, ka TE j?pal?dz att?st?t sakaru tiklus,

transportu, ce?us un infrastrukt?ru visp?r, jo to atpalic?ba TE valstis

kav? ES eksportu. Eiropas Padome t?s Edinburgas s?des laik? nol?ma, ka EIB

var?tu segt l?dz 75% no TE valstu invest?ciju projektiem infrastrukt?ras

att?st?bai, sal?dzinot ar agr?kajiem 50%. Kop? ar PHARE finans?jumiem tas

var?tu veidot 70-90% no infrastrukt?ras projektu izmaksu finans?juma. ?o

finans?jumu nolemts novirz?t ?oseju, dzelzce?u, telekomunik?ciju

moderniz?cijai un ener??tikai, jo slikta infrastrukt?ra ir ???rslis

T?I pl?sm?m, ar kur?m paredz?ts segt tranz?ta perioda izdevumu liel?ko

da?u.

iemesls ??dam l?mumam ir ar? tas, ka ekonomisk? depresija TE valstis

izr?d?jusies ilg?ka un skarb?ka nek? paredz?ts. ??da fondu iepl?de var?tu

balst?t TE valstu tautsaimniec?bu, kam?r atlabs pa?m?ju investori.

Viena no galvenaj?m ekonomikas anal?zes, rekomend?ciju izstr?des un

pl?no?anas instit?cij?m ANO sist?mas ietvaros ir ANO Komercijas,

tirdzniec?bas un att?st?bas asoci?cija (United Nations Commerce, Trade and

Development Association /UNCTAD/), kas sav? ANO 1992. gada finansu

politikas analiz? uzsv?ra, ka nacion?laj? l?meni vis?m valst?m j?koncentr?

sp?ki, lai invest?cij?m mobiliz?tu viet?jos uzkr?jumus. Jaunatt?st?bas

valstis j?uzlabo valsts regul?jo?ais meh?nisms, lai piesaist?tu ties?s

?rvalstu invest?cijas, k? ar? sekm?tu aizb?gu?? kapit?la (flight capital)

atgrie?anos un citu par?dus nerado?o finansu pl?smu (non-debt-creating)

pastiprin??anu un piesaist??anu. ?eit atz?m?sim, ka UNCTAD anal?ze un

rekomend?cijas jaunatt?st?bas zem?m ir visnota? v?r? ?emama ar? TE valstis.

UNCTAD atzina, ka ekonomiski un institucion?li efekt?vs tautsaimniec?bas

sabiedriskotais sektors var dot lielu ieguld?jumu t?l?kai ekonomikas

izaugsmei. Diem??l Latvija pagaid?m ir ?? sektora no?rd??anas, nevis

racionaliz?cijas posm?.

P?c ?urn?la "World Economic Survey" datiem, 1990. gad? att?st?t?s valstis

sa??ma 24 miljardus LJSD invest?cijas, bet jaunatt?st?bas zem?m t?s

novirz?ja 25 miljardus USD. Jaunatt?st?bas zemes 1990. un iepriek??jos

gados p?rveda uz ?rzem?m respekt?vi att?st?taj?m valst?m ik gadus ap 36

miljardus USD. 1991. gad? notika v?r? liekams pagrieziens l?dzek?u pl?sm?

starp att?st?taj?m un jaunatt?st?bas zem?m. Att?st?t?s ekonomikas uz

jaunatt?st?bas un tranz?ta ekonomikas zem?m ?aj? gad? novirz?ja 25

miljardus USD, bet jaunatt?st?bas zemes p?rveda uz att?st?taj?m vairs tikai

24 miljardus.

Invest?ciju pl?sma vis?s jaunatt?st?bas zem?s nebija vien?da. "Liek?

kapit?la" (capital-surplus) naftas ieguves valstis ieguva vair?k naudas -

19 miljardus, kas galvenok?rt notika, pateicoties naftas eksportam un

rekonstrukcijas projektu finans??anai Persijas l??a re?ion?. T? tikai

Ir?kai un Kuveitai kara post?jumu nov?r?anai 1990. gad? tika novirz?ti 29

miljardi USD, bet 1991. gad? jau 32 miljardi.

Kas attiecas uz zemu ien?kumu valst?m par?dniec?m (debt-distressed low-

income countries), tad UNCTAD VIII Par?zes Deklar?cij? Pasaules Banku un

Starptautisko Val?tas fondu aicin?ja t?m pal?dz?t ar vid?j? termi?a

koncesiju aizdevumiem.

Tom?r jau 1992. g. "World Economic Survey" pazi?oja, ka vair?kas lielos

par?dos iesl?d?ju??s valstis patst?v?gi vairs nevar?s tikt no ?iem

nospiedo?ajiem par?diem (debt overhang) ?r? un da?a no ?iem

par?diem j?noraksta k? neiekas?jami (uncollectable). Ta?u visi pl?notie

komplic?tie pas?kumi pie par?du masas samazin??an?s pagaid?m nav novedu?i.

K? atz?m?ja UNCTAD, pl?not?s ekonomisk?s atvese?o?an?s metodes, respekt?vi,

jaunas tie??s invest?cijas, aizb?gu?? kapit?la atgrie?an?s, ?rvalstu

portfe?u invest?cijas (foreign portfolio investments) un jaunu

aiz??mumu iesp?jas, visnota? ir atkar?gas no eksporta pe??as iesp?j?m.

Min?tajos gados vislab?kos tautsaimniec?bas rezult?tus par?d?ja ?zijas

att?st?bas valstis, "pateicoties lielaj?m invest?cij?m, augstai att?st?bas

politikai labi vad?tas finansi?l?s un fisk?l?s sist?mas apst?k?os".

4. Kur Latvijai ?emt l?dzek?us invest?ciju finans??anai

Jaut?jums par to, kur Latvijai ?emt l?dzek?us invest?ciju finans??anai

valsts programmu l?meni. neb?t v?l nav sekm?gi atrisin?ts. Ta?u risin?jumi

ir, un tie ir saist?ti ar visp?r?jo tautsaimniec?bas atvese?o?anu.

K? ASV izk?uva no liel?s depresijas Ruzvelta vald?bas laik?? Tika

feder?li apdro?in?ti banku depoz?ti, pie?emta valsts subs?diju programma

lauksaimniec?bas produkcijai, valsts atbalst?ja cenu un algu koeficientus,

lai samazin?tu p?rm?r?gas konkurences negat?v?s sekas, un uzs?ka

sabiedriskos darbus bezdarba ierobe?o?anai. No kr?zes izveda Keinesa

pamatota valsts regul?ta ekonomika.

Stagfl?cijas apkaro?anai amerik??u monet?risma anal?ti?u skola ieteic

ekspans?vu monet?ro politiku, kas gan saist?ta ar zin?mu infl?ciju. Ta?u

jaut?jumu kompleksi risinot, ja straujo algu un cenu pieaugumu kompens? ar

attiec?gi stimul?tu naudas masas un piepras?juma pieaugumu, tad bezdarbu

var samazin?t l?dz normai.

P?c ??rlza ?ulca teorijas, stagfl?cijas apst?k?os, pat past?vot

piepras?juma tr?kumam, j?maks? augst?ka alga un j?pace? resursu cenas, lai

saglab?tu ra?o?anu. T?tad priorit?te ir laba samaksa par labu darbu un

materi?l?s ra?o?anas saglab??ana par jebkuru cenu, jo t? ir galvenais

nodok?u maks?t?js.

Var lietot ar? t?du amerik??u ekonomisk?s aktivit?tes

palielin??anas metodi k? akciju pirk?anas stimul??anu un ener?isku

aizdevumu izsnieg?anu no valsts banku sist?mas, ar ko komercbank?s tiek

ielaistas jaunas naudas summas, kas, naudas masai palielinoties,

autom?tiski pazemina kred?ta likmes, t? liekot naudai str?d?t. Latvij? ar

nodok?u un kred?ta politikas pal?dz?bu j?pan?k, lai ?ie kred?ti tiek

novirz?ti ilgtermi?a invest?cij?m materi?laj? ra?o?an?, nevis ?stermi?a

spekulat?vaj? aprit?, no kuras valsts l?dz ?im nesp?j iekas?t nodok?us.

Viens no stagfl?cijas apkaro?anas veidiem ir ar? refl?cija, respekt?vi,

makroekonomikas politika, kas v?rsta uz piepras?juma

palielin??anu bezdarba samazin??anas nol?k?. J??em v?ra, ka algu

samazin??ana vai visp?r zems darba algu l?menis autom?tiski noved pie

piepras?juma samazin??an?s. T? neizb?gams rezult?ts ir bezdarba

palielin??an?s, k? tas patlaban v?rojams Latvij?.

T? k? Latvijas tautsaimniec?ba visnota? atkar?ga no pozit?vas ?r?j?s

tirdzniec?bas bilances, tad Moriss Born?leins m?ca, "lai uzlabotu valsts

?r?j?s tirdzniec?bas bilanci, vald?bai j?str?d? divos galvenajos virzienos.

Viens ir devalv?t val?tas kursu, lai palielin?tu eksportu un samazin?tu

importu". To pa?u var pan?kt, ar? samazinot vai p?rtraucot ?rvalstu val?tas

iepirk?anu par LB l?dzek?iem, novirzot val?tas iepirk?anai emit?jamos

l?dzek?us kred?tu izsnieg?anai materi?l?s ra?o?anas uz??mumiem.

??ds pas?kums gan, k? v?l?k redz?sim, var pasliktin?t LB bilanci, jo

p?rlieku lielas ?rvalstu val?tas summas Latvijas tirg? var devalv?t to

tirgus. Ta?u j?iz??iras, kas ir prim?rs - LB un komercbanku korporat?v?s

intereses vai materi?l?s ra?o?anas un l?dz ar to izdz?vo?anas kategoriskais

imperat?vs.

?aj? sakar? t?da?| j?izv?rt?, k?da loma Latvijas ekonomiskajos procesos

bija val?tas tirgus piln?gai liberaliz?cijai.

Val?tas br?v?s tirdzniec?bas un br?vi peldo?? kursa koncepcijas autors

ir Miltons Fridmans. Vi?? apgalvoja, ka, liberaliz?jot val?tas tirgu, tiks

pan?kti ??di pozit?vi rezult?ti:

- sist?ma autom?tiski s?ks darboties k? nacion?lo ekonomiku amortizators

pret pasaules val?tas kursu kr?z?m, t? stiprinot katras valsts monet?r?s un

fisk?l?s politikas patst?v?bu, jo, nomin?lajam val?tas kursam ce?oties,

cenas krit??oties un otr?di, t? mazinot val?tas kursa un depoz?ta likmju

sv?rst?bas;

- starptautisk?s kapit?la pl?smas noved??ot pie depoz?ta likmju glob?las

konver?ences un kapit?la invest?ciju glob?las optimiz?cijas.

Fiks?t?s Bretonvudas sist?mas kr?zes laik? 1960. gados, kad samazin?j?s

kr?to??s amerik??u zelta rezerves un bija p?rlieku ?tra dol?ru emisija, ASV

tirdzniec?bas partneri s?ka protest?t, un Fridmana koncepcija 1970. gadu

s?kum? k?uva popul?ra, ?pa?i ekonomistu, ta?u ne centr?lo valsts banku

vad?t?ju vid?. Rezult?t? att?st?taj?s valstis finansu tirgi, tie tika

atbr?voti no kontroles p?r kapit?lu, val?tas tirdzniec?bu un starptautiskos

p?rvedumus regul?jo?aj?m barjer?m.

Ta?u, k? apgalvo UNCTAD eksperti, divu p?d?jo desmitgadu pieredze neliecina

par labu Fridmana iniciat?vai, jo neattaisnoj?s absol?ti neviena no vi?a

pozit?vaj?m prognoz?m. Invest?cijas nek?uva efekt?v?kas, makroekonomiskas

nestabilit?te nemazin?j?s un valstu nacion?l?s ekonomisk?s politikas

patst?v?ba nepalielin?j?s.

Pan?kti bija tikai divi pozit?vi rezult?ti. Starptautisk?s

konkurences palielin??an?s rezult?t? izl?dzin?j?s depoz?tu piepras?jums un

pied?v?jums da??d?s eirovalutas un samazin?j?s s?k?s val?tu sv?rst?bas.

Ta?u ?is pozit?vais efekts neizplat?j?s tirdzniec?b? un r?pniec?b?, jo

pre?u un darbasp?ka pl?smas uz cenu izmai??m rea?? daudz l?n?k, nek? main?s

cenas, finansu resursi un val?tu kursi.

UNCTAD eksperti turkl?t vienpr?t?gi konstat?ju?i v?l br?v? val?tas

kursa un tirgus 7 veidu negat?v?s sekas, taj? skait?:

- palielin?jusies val?tas transrobe?u spekul?cija, kuras tendence ir pa?ai

sevi stiprin?t, radot t? saucamo "band?tu vagonu" (kas ?oti atg?dina

skandalozo "naudas vagona" lietu Latvij? - J.B.), k? ar? ?s? un vid?j?

termi?a "finansi?lo burbu?u efektu";

- starptautisko finansu pl?smu eksploziju divu p?d?jo desmitgadu laik?

nepavad?ja l?dz?gs starptautisk?s tirdzniec?bas un fizisk? kapit?la pl?smu

pieaugums;

- t?p?c nacion?lo finansu tirgu integr?cija glob?l? l?meni t?lu apsteidza

glob?lo nacion?lo ra?o?anas sp?ku integr?ciju. Nacion?lo invest?ciju

finans??ana joproj?m palikusi prim?ri atkar?ga no nacion?l? kapit?la

uzkr??anas;

- finansu tirgus globaliz?cija, pret?ji Fridmana prognoz?m, |?oti liel?

m?r? samazin?jusi nacion?l?s ekonomikas autonomiju pat t?d?s valstis k?

ASV. Val?tas kursu un kapit?la cenu sv?rst?bas vair?k sekm?ju?as nek?

mazin?ju?as to iespaidu uz nacion?laj?m ekonomik?m, ko rada ?r?j?s finansu

v?tras."

Jaut?jum? par to, kas b?tu dar?ms, ekspertu domas dal?s, ta?u vairums

ekonomistu secina, ka liber?lajai, t.s. lassez-faire, ekonomikai

stabilit?te nav rakstur?ga.

Liber?l?s ekonomikas pretinieki - keinesi?nisti - uzskata, ka tirgus

dal?bnieki vienm?r tiecas maksimaliz?t un stabiliz?t savu tirgu un pel?as

pl?smu, tiecoties monopoliz?t tirgu un konflikt?jot k? ar konkurentiem, t?

ar aug?otajiem. Tas destabiliz? tirgu, un vald?bas gribot negribot tiek

iejauktas ?aj? proces? ar ekonomikas stabiliz?cijas pas?kumiem, jo

monopoliz?cija noved pie "aplaupi P?teri, lai atdotu Paulim" efekta.

Prakses pier?d?jumi piespiedusi ekspertu vair?kumu zaud?t jebkuru

eiforiju par br?v? val?tu kursa un finansu globaliz?cijas labumiem un

rad?ju?i vi?os interesi par vald?bu iejauk?an?s pas?kumiem, kas v?rsti uz

val?tas kursu un depoz?ta likmju stabiliz?ciju. To pier?da pat p?d?jie SVF

dokumenti, kuros tas at?auj SVF dal?bvalst?m izv?l?ties, vai nu ?aut savai

val?tai br?vi peld?t, vai piesaist?t to pie k?du val?tu groza vai pie

vienas no trim galvenaj?m val?t?m."

ANO eksperti atz?m?, ka gan SVF, gan PB tom?r visnota? sekm? gan tirgus

liberaliz?cijas, gan val?tas stabiliz?cijas strat??iju, pieprasot t?m

valst?m, kas aizsarg? savu ekonomiku, kompens?jo?i devalv?t savu val?tu. ?o

pras?bu ?steno?ana jaunatt?st?bas zem?s gan novedusi pie

infl?cijas samazin??anas, ta?u samaks?jot par to ar kapit?la cenas

pieaugumu un naudas defic?tu. Analogi rezult?ti pan?kti ar? Latvij?.

Tom?r saska?? ar SVF pa?a dokumentiem paaugstin?ts kapit?la mobilums stipri

v?jin?jis nacion?lo monet?ro un fisk?lo pas?kumu sp?ju pan?kt

makroekonomikas stabilit?ti. Kapit?la mobilums pastiprin?jis starptautisk?

finansu tirgus sp?ku izjaukt monet?r?s politikas stabiliz?ciju. Tas

sekm?jis konkurences stimul?tu nodok?u samazin??anu, val?tas kust?bas

neregul?ciju un naudas sl?p?anu ?rzem?s, kas samazin?jis vald?bu uzkr?jumu

pieauguma tempus no 3,5% gada nacion?l? produkta (GNP) 1967.-1973. gad? uz

0,3 % GNP laik? no 1980. l?dz 1990. gadam." Vienlaic?gi ar vald?bu

iekr?jumiem ar? person?gie iekr?jumi nokritu?ies no 26% GNP 1973. gad? uz

20,5% GNP 1988-gad?.

V?l vair?k, SVF dokumenti pier?da, ka priv?tajam val?tas tirgum rakstur?gi

"bandvagonu un finansu burbu?u efekti" (bandwagon and financial bubble

effect), kas vies trauksmi par liberaliz?t? finansu tirgus rad?tu gaid?mu

glob?lu finansu kr?zi. SVF uzr?da, ka 1970. un 1989. g. biju?as 9 ??das

kr?zes, bet 6 notika 80. gados. Visos ?ajos gad?jumos aug?ot?ji strauji

pac?la kred?ta likmes (glu?i k? Latvij?). Visos, iz?emot vienu no ?iem

gad?jumiem, bija nepiecie?ama valstu centr?lo banku iejauk?an?s, lai gl?btu

no katastrofas izplat??an?s."

?emot v?r? ?os secin?jumus, Starptautisko Noregul?jumu bankas dal?bvalstis

iz???r?s par stingru uzraudz?bu p?r bank?m un koordin?tu pretkr?zes

darb?bu.

Liela noz?me ?aj? kontroles sist?m? ir fiks?tajam val?tas kursam. T? SVF

eksperti atz?m? ?ehijas pan?kumus infl?cijas apkaro?an?, tautsaimniec?bas

stabiliz?cij? un nor?da, ka tas pan?kts ar pas?kumiem, kuru vid? bija

fiks?ts val?tas kurss un vair?kk?rt?ja savas val?tas devalv?cija.

Kaut ar? jaunu fiks?tu val?tas kursu ievie?ana netiek uzskat?ta par

atrisin?jumu, tom?r UNCTAD eksperti uzskata, ka zin?mi kapit?la

starptautisk? mobiluma ierobe?ojumi ir k?uvu?i par sine qua non (latin. -

oblig?ts priek?noteikums). Viens no priek?likumiem ir glob?li aplikt

starptautisk?s val?tas tirdzniec?bas finansu oper?cijas ar nodokli, kas

praktiski neb?t nav neiesp?jami.

?emot v?ra, ka 1993. gad? Latvijas nacion?lais ien?kums bija ap 621 USD uz

1 iedz?vot?ju, bet sal?dzin?jumam jau 1988. gad? t?d?s ?oti tr?c?g?s

valstis k? Ekvador? tas bija 1.046 USD, Bolivij? - 660. Benin? - 335, Tong?

- 850, Taizem? - 9.160, Bermudu sal?s - 23.000, biju?aj? Kurzemes

hercogistes kolonij? Trinidad? un Tobago - 3070, bet ASV 1990. gad? -

21.974 USD uz vienu iedz?vot?ju, tad ?pa?i svar?gi Latvijai ir ANO ekspertu

sl?dzieni par val?tas politiku attiec?b? uz jaunatt?st?bas zem?m, jo

izv?rstu UNCTAD anal??u par Baltijas valstu ekonomiskaj?m p?rv?rt?b?m

pagaid?m nav.

ANO eksperti konstat?, ka kapit?la starptautisk? mobiluma ietekme uz

jaunatt?st?bas zemju ekonomik?m ir v?l negat?v?ka nek? uz att?st?taj?m

ekonomik?m, jo ?o valstu tautsaimniec?ba ir daudz neaizsarg?t?ka pret

val?tu kursu sv?rst?b?m un ?okiem.

T?, piem?ram, val?tas kursa sv?rst?bu koeficients jaunatt?st?bas

zem?s glob?li fiks?t?s val?tas kursu sist?mas laik? no 1973. l?dz 1980.

gadam vid?ji bija 4,89 pret 11,84 br?vi peldo?? kursa politikas 1981.- 90-

jos gados, turpretim att?st?taj?s valstis tas bija 2,07 pret 2,74.'

?aj?s pa??s jaunatt?st?bas zem?s kapit?la "b?g?ana" un ?r?jais par?ds p?c

fiks?t? kursa, piem., 1978. gad? attiec?gi bija 47,30 un 113,70 miljardi

dol?ru, bet peldo?? un br?v? val?tas eksporta 1988. gad? 184, 01 miljardi

USD "aizb?ga" un tika nosl?pti ?rvalstis, ?r?jam par?dam ?aj?s valstis

pieaugot l?dz 360, 43 miljardiem USD.

Sprie?ot p?c t?, ka p?c U. O?a un E. Rep?es vair?kk?rt?jiem pazi?ojumiem

tikai p?ris "liber?l?s ekonomikas" gadu laik? no Latvijas "aizb?gu?i" un

nosl?pti ?rzem?s 10 miljardi USD, bet Latvijas ?r?jais par?ds tr?s gadu

laik? jau p?rsniedzis 300 miljonus USD, m?su valsti ?ie val?tas b?g?anas un

?r?jo par?du pieauguma tempi ir biju?i daudz ?tr?ki.

Lati?amerikas un Karibu j?ras valstis, kur?s vairum?, k? redz?j?m,

ekonomiskie r?d?t?ji ir daudz lab?ki nek? Latvij?, val?tas tirdzniec?bas un

t?s pl?smu liber?lisma gadus sauc par zaud?to desmitgadi. Noskaidroj?s

vienk?r?a likumsakar?ba: jo v?j?ka valsts ekonomika, jo maz?k t? sp?j?ga

pretoties ?r?jo val?tas ?oku negat?vajai ietekmei. Turkl?t visas ?is

valstis starptautisk?s banku instit?cijas piespieda ar? uz?emties

atbild?bu par savu priv?t?pa?nieku ?r?jiem par?diem, kurus t?d?j?di

n?c?s socializ?t.

Respekt?vi, nodok?u maks?tajam n?c?s no savas kabatas atdot naudu, ko

priv?tie zag?i bija nozagusi un nosl?pusi ?rzem?s savos slepenajos banku

r??inos. Tie?i tas pats tiek prognoz?ts ar? Latvij?, jo gan SVF, gan PB

p?rst?vji ir vair?kk?rt par ?o jaut?jumu izteiku?ies, ka vi?us maz

interes?, ka daudzus no vi?iem sa?emtos kred?tus no priv?tuz??m?jiem

atdab?t neizdosies. ?o kred?tu atdo?anas garants ir Latvijas valsts.

Priv?tie par?di stipri paaugstin?ja jaunatt?st?bas zemju valstu fisk?lo

par?du kop?jo slogu, bet kapit?la b?g?ana sa?aurin?ja nodok?u b?zi, kas v?l

palielin?ja bud?eta defic?tu. V?l vair?k - savas val?tas devalv?cija

palielin?ja par?du atmaks??anai nepiecie?am?s summas, papildus palielinot

bud?eta defic?tu. Vald?bas oblig?ciju p?rdo?ana ?? defic?ta seg?anai atkal

k?pin?ja infl?ciju. Tas, ka pa?u val?tas pel?ai bija at?auts aizb?gt,

rad?ja kapit?la defic?tu iek??j? finansu tirg?, kas autom?tiski fantastiski

augstu pac?la gan diskonta, gan kred?ta likmes. ?ie faktori stimul?ja jaunu

infl?cijas spir?li valsti un atbaid?ja ilgtermi?a investorus.

ANO eksperti ar statistiku pier?da, ka "aizb?gu??" kapit?la repatri?cija

radik?li vismaz par 5-10% palielin?tu iekas?to nodok?u summas, samazin?tu

devalv?ciju un ?r?jo par?du, uzlabotu st?vokli kapit?la iek??j? tirg?,

samazin?tu bud?eta defic?tu, k? ar? iek??jo un ?r?jo par?du. Katram

saprotams, ka tas dotu iesp?ju Latvij? samazin?t nodok?u slogu.

ANO eksperti uzskata, ka SVF rekomend?cijas jaunatt?st?bas zem?m ne?em v?r?

?os anal?tiskus datus. SVF rekomend?cij?s starptautisk?s kapit?la pl?smu

sv?rst?bas un mant?go ??iru iesp?jas izvainoties no kapit?la kontroles un

savu ?rvalstu kontu aplik?anas ar nodok?iem uzskata par neizb?gamu ?aunumu,

kam vi?i iesaka pieska?ot ?o valstu finansu politiku.

SVF visum? vien?di vis?m jaunatt?st?bas valst?m rekomend? stabiliz?t cenas,

val?tas kursu un valsts bud?etu, vienlaic?gi atce?ot jebkuru kontroli p?r

depoz?tu likm?m un kapit?la transrobe?u migr?ciju. SVF iesaka radik?li

samazin?t nodok?us uz pel?u, kapit?lu, dividend?m un ?pa?umu, lai t?d?j?di

sekm?tu kapit?la repatri?ciju un invest?cijas. T?tad SVF, k? atz?m? UNCTAD

eksperti, jaunatt?st?bas zem?m ar to daudz v?j?ko tautsaimniec?bu rekomend?

dar?t to, ko nav sp?jusi paveikt neviena no att?st?taj?m industri?laj?m

valst?m, respekt?vi, stabiliz?t makroekonomiku ar ortodoks?liem,

monet?riem un fisk?liem pas?kumiem liber?la iek??j? un ?r?j? finansu

tirgus apst?k?os.

Ta?u SVF iek??jos dokumentos neb?t nav paredz?ta akt?va kapit?la iepl??ana

valst?s, kas seko fonda standarta liberaliz?cijas rekomend?cij?m. SVF

paredz ?oti l?nu un nevienm?r?gu jaunatt?st?bas valstu pievieno?anos

starptautiskajiem kapit?la invest?ciju tirgiem; jo l?n?ku, jo liel?ki

?r?jie par?di, jo tie?i ?im valst?m n?ksies maks?t augst?kus kred?ta riska

procentus vai ar? t?s tiks piespiestas parakst?t speci?lus kred?ta l?gumus,

kas p?rnes?s ar val?tas kursu sv?rst?b?m un saist?bu izpild??anas k?umem

saist?to risku uz par?dnieku , ka tas notika ar? ar Latviju.

Statistikas dati t?pat pier?da, ka t?m valst?m, kas strikti sekoju?as SVF

rekomend?tajai liberaliz?cijas politikai, invest?ciju reitings ir daudz

zem?ks nek? ??nai un Zieme?korejai, kuras joproj?m pieder pie centraliz?tas

pl?no?anas valst?m. Piem?ram, Indija un tr?s liel?k?s Latinamerikas valstis

savu invest?ciju reitingu zaud?ja tie?i tad, kad intens?vi ?stenoja SVF

liberaliz?cijas rekomend?cijas.

SVF pret?ji sav?m rekomend?cij?m tagad pats atz?st: "T? k? jaunatt?st?bas

zemju iedz?vot?ji dro?i vien grib ieguld?t savu kapit?lu starptautiski p?c

iesp?jas daudzveid?g?k, kas palielina invest?ciju dro??bu, nav ticams, ka

viss "aizb?gu?ais" kapit?ls atgriez?sies pat pie vislab?k?s ?o procesu

sekm?jo?as politikas.'' No t? vien?gi j?secina, ka nevajag ?aut kapit?lam

aizpl?st no valsts.

Literat?ru un avotu saraksts.

1. Акулова Г. «Международные Валюто-финансовые организации»

1997 Москва

2. Driscoll D.D. «What is the International Monetary Fund» 1992 Washington

3. Boj?rs J. «Starptautisk?s invest?c?jas» 1995 R?ga

4. ?rvalstu fondu un pal?dz?bas programmu katalogs.

5. Смыслов Д. «Международный Валютный Фонд: современные тенденции» 1998

Москва

6. Allan R. “International finance strategies for developing countries “

1997 Oxford

7. Aylward A. “Trends in capital finance In developing countries

Страницы: 1, 2